ceturtdiena, 2013. gada 7. novembris

Sock donut

Sveikas!

Šodien nedaudz par praktiskām lietām. 

Svētdien ar draudzeni apspriedām matu virtuļus, cik tie feini, praktiski un glābj slikto matu dienās. Bet tāpat arī nospriedām, ka mani mati pagaidām ir pārāk īsi šim brīnumam. Pāris gadus mans matu griezums ir bijis īss karē, tāds, ka pat mazu zirgastīti nevar sasiet. Šobrīd matus audzēju, tie jau ir krietni izstiepušies garumā, bet, šķiet, virtulim tomēr par īsu. Tā nu šo domu atliku uz vēlāku laiku.

Bet kas tev deva. Ja reiz kaut ko esmu ieņēmusi galvā, tad tas neliek man mieru, kamēr nav realizēts (vai vismaz aizstāts ar citu fikso ideju). Tā nu sāku meklēt kur virtuli izdevīgāk pasūtīt. Bet gaidīt negribās. Un ko tad, ja virtulis tiešām nederēs? Tā, ka jāķeras vien bija pie zeķēm :)

Interneta, sevišķi jau youtube.com, dzīlēs var atrast kaudzēm pamācības kā izveidot virtuli no zeķes un kā to pēc tam veiksmīgi izmantot. Par atslēgas vārdiem derēs sock bun, sock doughnut, donut bun.

Es savu virtuli, uz ātru roku, uzmeistaroju no vienas palielas zeķes. Jo lielāka, biezāka zeķe, jo lielāks sanāks virtulis, līdz ar to iespaidīgāka cope. Resnāku virtuli var izveidot arī sarullējot, vienu pēc otras, divas vai trīs zeķes. 
Lūk arī rezultāts:

Bildē varat redzēt cik tad tieši mani mati ir gari. Garums pietiekams, lai izveidotu copīti ar vidēja izmēra virtuli. Manuprāt, iespaidīgāk izskatās lielākas copes, bet tādām mani mati tomēr ir par īsu. Jo arī šajā variantā īsās šķipsniņas lien ārā un nedaudz bojā skatu. Bet, ja cītīgāk piestrādātu ar matadatām un matu laku, tad rezultāts būtu pavisam labs. 

Pati ar iegūto rezultātu esmu ļoti apmierināta un domāju, ka šādu frizūru turpmāk veidošu bieži.

Ko Jūs domājat par virtuļu copītēm - klasiska vērtība vai noiet etaps?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru